Ziemassvctku eglidu tradicijas

Galvenais Ziemassvçtku rotâjums ir Ziemassvçtku eglîte, tas nenonâk pie tâ paða punkta. Ikviens, pirms Ziemassvçtkiem vai Ziemassvçtku vakarâ, mçs dekorçjam Ziemassvçtku eglîti ar krâsainiem rotâjumiem, gaismâm un íçdçm, mçs reti uzliekam vairâk kûkas, arî daþâda veida saldumus, ko vçlâk jaunâkais kaislîgi çd. Bet vai esat kâdreiz domâjuði, kas ir Ziemassvçtku eglîte, un kâpçc tas ir svarîgs tikai Ziemassvçtku tradîcijâs?

Ir daudz teoriju, kas parâda, kur saglabâjusies Ziemassvçtku eglîtes tradîcija. Es cita starpâ izturçjos pret to, ka koka apdare ir pagâtne pçc miruðo dienu svinçðanas Româ, kas ir tas, ka tas ir Parîzes koka simbols Edenâ. Bet tuvâk mûsu laikiem Martin Luther bija lielisks atbalstîtâjs skuju koku dekorçðanai pirmsskolas sezonâ, tikai pârceïoties uz zinâtni, ka koka dekorçðana ar spilgtiem rotâjumiem un âboliem simbolizç cilvçka atkalapvienoðanos ar Dievu. Ðis pasûtîjums jau ir izplatîjies visâ pasaulç. Var teikt, ka ðodien, ne tikai Polijâ, bet arî atseviðíâs Eiropas valstîs, Ziemassvçtku eglîtes papildus Ziemassvçtkiem ir dekorçtas ar Ziemassvçtkiem, pateicoties Vâcijas iniciatîvai.

Paðlaik vecâs Ziemassvçtku eglîtes rotâjumi papîra un âbolu segmentos ir bijuði pazuduði, pârìçrbjot Ziemassvçtku eglîtes ar krâsainiem bumbiòâm, íçdçm un gaismâm. Jebkurâ gadîjumâ, tikai pçdçjo 30 gadu laikâ jûs varat noteikt lielo dzelzceïu Ziemassvçtku stilâ. Jâ, pagâtnç bija ïoti bieþi rotâ koku ar pîtie rotâjumi, íçde bieþi vien bija roku darbs ar krâsainu papîru, savukârt apgaismojums tika izgatavots no svecçm, kas piestiprinâtas ar îpaðiem klipiem (kâ jûs varat viegli uzminçt, diemþçl tas nekad nebija uguns. Tad pîtie ornamenti pirmâm kârtâm tika aizstâti ar dzîvniekiem vai rotaïlietâm atdarinâtajâm rotaïlietâm, un kâ papildinâjums bija tâ saucamie eòìeïu mati, t.i. Tagad, kâ jûs zinât, Ziemassvçtku rotâjumu izmçru un krâsu daþâdîba ir spçcîga, lai aprakstîtu, savukârt zelta, sarkanâ un jaunieðu toòos, kas identificçti ar brîvdienâm, ir izðíiroða nozîme.

Jau gadiem ilgi kâ Ziemassvçtku eglîtes vçsture, tâpat kâ cilvçks, bija pagrieziens tendenèu grupâ, kas ârstçja viòas izrotâjumu. Tomçr tas nebûtu uzlabojies, ja Lutera apìçrbs bûtu svarîgs Ziemassvçtku eglîtç, sistçma âtri iekïuva Ziemassvçtku klasç un ïaus mums âtri iet.